Pūpolsvētdiena un iepazīšanās ar dārziņu.

   Biju pavisam piemirsusi par pūpolsvētdienas būšanu. Kaut kā tajā ikdienas saucamajā steigā, viss kā pa gaisu, domas ir par lieldienām, bet par tuvākajiem pirmslieldienu pasākumiem piemirstas. Draugiem.lv es ievelku vienu treknu + par to, ka pirms paroles ievadīšanas, jau tiek noziņots par kāda svētku esamību. Nu lūk! Skatos pūpolsvētdiena, jau saskumu uz mirkli, ka nav sagatavoti pūpoli, nav ar ko iepērt dārgumus, taču... Hei hei... Skat, kas virtuvē uz galda vāzē stāv! Trekni saziedējuši pūpolu zariņi. Tas nozīmē, ka saime dabūja saulainus, mīkstus un veselīgus laba vēlējumus. Pēc pērieniem visi staigāja saulainiem dibengaliem. 

   Diena var sākties!

   Īsi sagatavošanās darbi pirms došanās ārpus četrām sienām un jau varam doties skatīt jauniegūto dārziņu. Ceļš uz dārzu nav tas ērtākais ar ratiem, kuriem priekšējais ritenis uzvedas kā grib. Var trenēt rokām krampi un apgūt jaunus deju soļus - augšā, lejā, pa pusei augšā, pa pusei lejā, pa labi, pa kreisi. Garlaicīgi katrā ziņā nav un nebūs ar.

Es ar saules aizsargbrillēm
un lāpstu (tie vietējie, iz dārza)

   Ieraudzīju dārziņu un dārziņā daudz darbiņu. No darba instrumentiem līdzi bij' tikai balti ar vēdlūciņām aprīkoti cimdi, bet ak, cik ļoti tas viss iedvesmo. Pilsētā uzkrātais rūgumpods apgāžas, stress un nedienas kaut kur nokaltušā vīteņaugā ieķeras, kuru pēc tam veiklām roku kustībām norauju zemē un saplosu, cik nu tas izdodas. Šur tur acīm atrādās sniegpulkstenīši, balti un zili, mini krokusiņi, tulpīšu, narcišu, lupīņu, iespējams arī pojeņu asni (kaut tās būtu pojenes). Starp visiem asniem kāds gliemežu vāks zemē iestutējies tēlo asnu. Apsolos nākošreiz iekniksēt un atrādīt. Uz katru soli ir kāds atklājums. Rodas tāda sajūta, ka dārzs itkā lielītos: "Redzi, kas man aug te un, skat, kas te. Paskaties tur tālāk. Redzi?! Tev patīk?!" Ak. Kā man patīk. Es jau nevaru sagaidīt nākošo tikšanos ar mūsu dārzu un mūsu brīnišķīgajiem kaimiņiem.

Novēlu visiem būt veseliem un pūkainiem kā pūpoliem!