Divas dienas domāju, ko tad īsti, lai uzdāvina savai divgadniecei. Patiesībā ilgi nebija jādomā, ilgi bija jāmeklē piegrieztne lellei, kādu man gribas viņai uzšūt. Ņēmos, rakos kā dulla pa interneta lapām, forumiem utt.
Kas meklē tas atrod. Neatradu piegrieztni kā gribētos, bet gan fotogrāfiju, kuru tad apņēmos pārveidot par piegrieztnes cienīgu lapiņu.
Lelles pagatavošanai vajadzīgie materiāli un darba rīki: papīrs, audums (ķermenim un kleitai), zīmulis, šķēres, diegi, adatas, lellei acis, 4 pogas, bikšu gumija, vilna filcēšanai un darītprieks.
Varam sākt!
Atkal palielinu līdz vajadzīgajam izmēram, sazīmēju, izgriežu no papīra un tad no auduma visas piegrieztnes. Šoreiz manos krājumos nekas atbilstošs ķermeņa krāsai neatradās, nācās iet uz Lielgabala ielas audumu veikalu "Abakhan Fabrics". Nopirku krēmkrāsas dekoratīvo poliesteri, kam, man par prieku, bija 50% atlaide.
Sāku ar galvu. Par cik tas ir sintētisks audums, tad lai maliņas nebūtu jāatšuj, lai neirtu, es tās nolaižu gar svecīti, kā rezultātā iegūstam neirstošas maliņas. Tā kā man ir šujmašīna un joprojām īsti nav pārliecības par savu prasmi sīko detaļu skaistā sašuvē, tad es turpinu detaļas sašūt ar rokām. Kad viss sašūts, sapildu ar pildāmo, un aizšuju ciet.
Vienīgā ķermeņa daļa, kas ir sapildīta un nav aizšūta kakla rajonā, ir galva.
Tagad ņemam galvu un uzmaucam kā cepuri uz kakla un malas piešujam pie kakla tāpat, kā šujam ciet sapildītās detaļas. Viss tiktāl izskatās šādi.
Ņemam kājas un divas pogas un šujam klāt. Es salieku diegu vairākās kārtās un vienu reizi tik izvelku cauri visam un starp kāju un ķermeni abus galus sasienu. Shematiski tas izskatītos šādi.
Atliek tik piešūt kājas, ka lelle jau staigā, un pielaikošanas gadījumā man jāstaigā pa māju un jāķer rokās.
Lūk, tāds āmuriņš ar kājām iznāk. Tālāk šujam bikses-biksītes. Piegriezne ir apmēram šāda, tik nesašūta kopā ... (ķiķinu)...
Atšuju abus galus, savilku iekšā gumiju, izgriezu uz otru pusi un uzvilku "gandrīzlellei".
Tālāk taisu kleitu.
Sākumā sašuju augšdaļai vienu sānu. Tad sakrokoju taisnstūri un piešuju klāt kleitas augšdaļai. Taisnstūra malu no kreisās puses sašuju kopā. Kleitu pārvelku pāri plikajai galviņai un aizšuju augšdaļas otru sānu (tāpat kā sapildītās detaļās).
Tagad kārta rokām. Izgriežu detaļas, sašuju vīles, uzmaucu uz rociņām, ņemu pogas, diegu un adatu un šuju klāt tāpat kā kājas.
Kad tas viss darīts, laiks pienācis matiem. Ņemu filcēšanai paredzēto dziju, nogriežu mazu gabaliņu, apmēram 5 cm garu. Piešujam poniju, bukmatiņus jeb nu kā kuram patīk viņus saukt, vai sauc.
Tad ņemu garāku gabalu un šuju klāt galvas (pakauša vidum) perpendikulāri ponija vīlei (diemžēl iztrūkst bilde) veidojas matu celiņš. Galus sapinu bizēs, bižu sākumu, piešuju klāt galvai, lai nesanāk tā, ka paceļ bizes, bet tur pretī raugās pliks pakausīt's.
Un galu rezultāts izskatās šāds.
Nu lelle var griezt danci un ballēties līdz mati saveļas...
P.S. Audums tomēr mani pievīla, jo šujot, tas veido tādus kā caurumiņus, kā rezultātā, vīles necik glītas nesanāk un tā vien liekas, ka šis irs pie pirmās izdevības. Tad nu es sev novēlu atrast audumu, kas derēs leļļu ādai un neradīs nekādus nesmukumus. Taču meitai tas nav šķērslis viņu mīlēt tādu kāda tā ir. Un jā, lelle jau tikusi pie vārdiņu Guntiņa, govju ganīte Guntiņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru