Solījums.

   Vakar gāju pakaļ grāmatiņai A.Šopenhauers "Ceļinieks" aforismi, kuru es jau biju nomedījusi pirms ziemas saulgriežiem, taču tās īpašniekam šī grāmatiņa atradās laukos un pats nezināja, kad turp brauks, lai varētu notikt maiņa. Tad nu vakar sarunājām maiņu, kur par laikiem samērā interesanti sanāca vienoties. Tā vien likās, ka mēs abi esam kaut kādā ziņā līdzīgi. Gribam tā, lai labi un ērti būtu tam otram cilvēkam. Šis raksta: "Vakarā pie stacijas." Es rakstu: apmēram cikos?" Šis: "vakarā, bet varot arī ātrāk, kā man ērtāk." Tad nu izdomāju, lai būtu apmēram vakars: "tiekamies 18:oo, kad tuvošos uzzvanīšu."
   Ierados 8 minūtes ātrāk. Viņš vēl bija tikai ceļā. Zvanu, lai norunātu konkrētāku vietu stacijā. Nu jau bijušā, grāmatas īpašnieka norāde ir pie pulksteņa un ka pēc 10 minūtēm būšot. Labi. Gaidu.

Tieši pēc 10 minūtēm sāku gorīties, pamanu, ka man aiz  muguras stāv kaut kas līdzīgs tam, kas uz bildes no www.ibook.lv . Mazums kļūdīties tak ar var, tad nu sāku vilkt ārā savu mobilo un uz viņu skatoties sev zem deguna, viņam dzirdot, saku: "jāsazvana grāmata." Uz ko jaunekļa seja atplauka (jauneklis mazliet atgādināja Bonīti). Tad nu šis vilka no somas ārā grāmatiņu, es naudiņu. Maiņas brīdī saku: "Lai Tev laimīgs šis gads!" Uz ko viņš klusēja. Es saku: "Apsoli, ka tas tev būs laimīgs!" Bonīfācijs: "Būs." 

   Tad nu uz šādas nots maiņu beidzām un gājām katrs savu ceļu. Ar prieku par grāmatu un solījumu, kas kopā izmaksāja 1 Ls, devos mājup.

Citāts no grāmatas: "Kas ir jautrs, tam vienmēr ir iemesls tādam būt, proti, tieši tādam, kāds viņš ir."

Laimīgu Jums šo gadu!